Attīrīta un bagātināta biogāze pēc savām īpašībām ir līdzīga saspiestajai gāzei jeb metānam. Līdz ar to šīs gāzes izmantošana spēkratu motoros līdzīga saspiestās gāzes izmantošanai un spēkratu motoru konstrukcijas var būt līdzīgas.

Biogāzi iespējams izmantot gan Otto motoros, gan arī dīzeļmotoros. Ottomotoros biogāzi var izmantot tīrā veidā, bet dīzeļmotoros nepieciešams papildus 25-30% dīzeļdegvielas iesmidzināšana. Dīzeļdegviela nodrošina degmaisījuma aizdedzināšanu (saspiežot gāzi, tās aizdegšanās nenotiek).

Viena no dārgākajām biogāzes pārbūves iekārtas sastāvdaļām ir saspiestās gāzes baloni, kuriem jānodrošina pietiekošs tilpums automobiļa vidējam nobraukumam vismaz 300 - 400 km. Šāda nobraukuma nodrošināšanai pat vieglajos automobiļos vajadzīgi vismaz divi baloni, kuriem jāiztur 250 – 300 Bar liels spiediens. Tādēļ šie baloni tiek izgatavoti ar biezām sienām. Baloni var būt tērauda vai kompozītmateriālu. Tērauda baloni parasti ir daudz smagāki par kompozītmateriālu baloniem. Tērauda balonu cena vieglā automobiļa pārbūvei var būt 700 – 850 EUR, bet kompozītmateriālu baloniem – 1400 – 1700 EUR. Gāzes reduktora, maisītāja un vadības bloka izmaksas ir aptuveni 400 – 550 EUR. Līdz ar to viena automobiļa pārbūve var izmaksāt līdz 2000 EUR. Šāda pārbūve nav ekonomiski izdevīga, jo iespējams iegādāties lietotus automobiļus no Eiropas valstīm ar uzstādītu saspiestās gāzes iekārtu. 10 gadus veca šāda pārbūvēta automobiļa cena ir robežās no 1500 – 2000 EUR.

Ekonomiski izdevīga var būt biogāzes izmantošana spēkratos ar dīzeļmotoru, īpaši kravas automobiļos, jo tādā gadījumā spēkratu pārbūve ātri atmaksājas, īpaši ņemot vērā pašreizējo degvielas cenu pieaugumu.

Latvijā biogāze tiek izmantota koģenerācijas iekārtās, kuras ir stacionāras. Šajās iekārtās tiek ražots gan siltums, gan arī elektrība. Koģeneratoros izmantotajiem motoriem biogāze netiek īpaši attīrīta un bagātināta, kā arī nav nepieciešama tās saspiešana.

Lai biogāzi izmantotu spēkratos par degvielu, nepieciešama tās īpaša attīrīšana, piemēram, no sēra savienojumiem, kā arī bagātināšana, jo nebagātinātā biogāzē ir tikai 65 – 70% metāna. Vēl nepieciešama biogāzes saspiešana līdz 250 - 300 Bar. Šādu saspiešanu var nodrošināt speciāli vairāku pakāpju augstspiediena kompresori, kuru izmaksas ir lielas. Šāda veida biogāzes saspiešanas iekārtas Latvijā pašlaik nav. Biogāzes izmantošanai spēkratu motoros nepieciešamais augstais spiediens ir viens no lielākajiem ierobežojošiem faktoriem tās plašai izmantošanai par spēkratu degvielu Latvijā.

Latvijā ir firma, kura izstrādājusi un patentējusi oriģinālas konstrukcijas saspiestās gāzes un biogāzes uzpildes iekārtu. Šī „lēngaitas” iekārta darbojas ar šķidrajiem virzuļiem. Tajā nav tradicionālo kompresoru, bet gāzes saspiešanu nodrošina speciāls hidraulisks sūknis, kurš, balonā iesūknējot šķidrumu, gāzi pārsūknē otrā balonā. Sūknēšanai ērtāk izmantojami divi baloni, kuri pēc darbības principa varētu būt analoģiski divu cilindru kompresoram. Šādas iekārtas iespējams izmantot biogāzes saspiešanai, arī nelielās biogāzes ražotnēs. Iekārta ir līdz 3-5 reizēm lētāka nekā vairākpakāpju kompresori un ar lielāku darba resursu, jo vienīgais dilstošais tajā esošais mezgls ir hidrauliskais sūknis, kurš viegli nomaināms pret jaunu.

Summējot visu iepriekš aprakstīto, biogāzes izmantošanu Latvijā ierobežo:

• biogāzes izmantošanas infrastruktūras neesamība, jo atšķirībā no šķidrajām biodegvielām to nevar uzpildīt parastajā degvielas uzpildes stacijā;
• biogāzes attīrīšanas un bagātināšanas nepieciešamība;
• ierobežots uzņēmumu skaits, kuri nodarbojas ar automobiļu pielāgošanu darbam ar biogāzi;
• automobiļu, kuri paredzēti darbam ar saspiesto gāzi, neliels skaits Latvijā sakarā ar saspiestās gāzes staciju slēgšanu Latvijā 2010. gadā.

Detalizētāki pētījumu apraksti un rezultāti pieejami sadaļā RAKSTI UN PUBLIKĀCIJAS.